Reemigrācija ģimenei ar bērniem Ķekavas novadā.

Pēc gandrīz 12 gadiem, pavadītiem Londonā, mēs ar ģimeni esam atgriezušies Latvijā un atraduši savas mājas Ķekavas novadā. Nu jau šeit esam nodzīvojuši vairāk nekā gadu. Novads mūsu ģimeni ar meitiņu uzņēma ļoti silti. Tagad mums pievienojusies arī otrā meitiņa, kas dzimusi Latvijā un visi plānojam augt kā novadnieki.

Dzīvojot Londonā, centāmies nekad nezaudēt saikni ar Latviju. Regulāri braucām mājās pie radiem, aktīvi iesaistījāmies visos pieejamajos latviešu pasākumos, gan vēstniecības organizētajos, gan aktīvi līdzdarbojāmies Daugavas Vanagu organizācijā. Sešu gadu garumā mācīju Latvijas ģeogrāfiju un kokles spēli Anglijas latviešu bērniem Londonas Latviešu skolā. Tāpat pārstāvējām ārzemju latviešus Dziesmu svētkos gan ar tautas dejām, gan kori, gan kokles spēli. Tomēr, neskatoties uz to visu, īstā vieta, kur attīstīt latviešu kultūru ir Latvija.

Atgriešanās ceļā palīdzēja reemigrācijas koordinatore, pie kuras bieži konsultējāmies. Diemžēl informācija, kuru mums sniedza koordinatore bija ļoti skopa un salīdzināma ar to, ko var atrast interneta dzīlēs. Novērtējam mūsu koordinatores darbu, bet atzīšos – bijām gaidījuši nedaudz praktiskāku palīdzību. Taču varbūt tas, kas mūsuprāt bija maz, citiem izlīdzētu daudz vairāk. Praktiskākā palīdzība no koordinatores bija par uzņēmumu veidošanu, bet tas nebija gluži piemērojams mūsu situācijai un, manuprāt, nebūtu lietderīgi lielākajai daļai reemigrantu.

Viens no mūsu ģimenei svarīgākajiem jautājumiem bija meitiņas bērnudārza gaitas. Pie pirmās iespējas pieteicāmies novada bērnudārziem, bet nu gada laikā rinda pavirzījās no 370. uz 307. vietu. Drīz bērnudārzu būs jāgaida arī otrajai meitiņai, bet viņai vēl kāds laiciņš līdz tam. Vismaz ļoti palīdzēja pašvaldības atbalsts, kas palīdzēja nokārtot un daļēji apmaksāt mājdārziņu.

Īsi pēc atgriešanās Latvijā mūsu ģimenē ienāca otrā meitiņa un pašvaldība atbalstīja mūs ar piedzimšanas pabalstu. Esmu dzirdējis, ka citos novados šis pabalsts ir lielāks un vienots atbalsta mehānisms jaunajām ģimenēm būtu daudz aicinošāks. Diemžēl, tā kā mana sieva nodokļus maksāja ārvalstīs, ģimene nekvalificējās vecāku pabalsta saņemšanai – māmiņu algai. Nav skaidrības, kā reemigrantiem sakārtot gan bezdarbnieku pabalstu, gan māmiņu algu. Atgriešanās process ir dārgs un sarežģīts, turklāt atbalsta trūkums šajā jomā var būt par lielu izaicinājumu daudzām ģimenēm. Mēs tomēr tikām galā. Pazīstam citas ģimenes, kuru bērni apmeklē mājdārziņus, jo arī viņi saskārās ar grūtībām, atgriežoties Latvijā ar maziem bērniem.

Es gribētu Ķekavas novadu redzēt kā vietu, kur tautiešiem, kuri ieguvuši pieredzi pasaulē, būtu iespēja atrast mājas un dot savu pienesumu novada attīstībā. Ķekavas novads ir skaista, zaļa, latviska, brīnišķīga vieta, kur jaunās ģimenes pēc pasaulē pavadītā laika varētu atrast vietu, kur uzaudzināt savus bērnus par latviešiem.

Manuprāt novadam ir nepieciešami skaidri atbalsta mehānismi, informatīvie materiāli un konsultanti, kas mudinātu ģimenes atgriezties tieši Ķekavas novadā, kā to darījuši arī citi novadi. Arī mūsu novadam jāvēršas pie talantīgiem un pieredzējušiem tautiešiem ārzemēs, skaidrojot, kāpēc tieši te būtu īstā vieta, kur iekopt savas ģimenes mājas – mūsu Latvijā.