Ķekavnieks esmu visu savu mūžu – tātad jau vairāk kā 40 gadus. Tā nu es ar prieku vēroju, kā Ķekavas pazīstamākās vietas ir ieguvušas jaunu skatu dambītis, sporta laukums, veco dzirnavu estrāde, atpūtas vietas pie Daugavas, skaistas vietas ir arī Baldonē, Daugmalē, Baložos! Prieks, ka šīs un daudzas citas vietas nu ir attīstījušās. Bet darbi nekad neapstājas! Un līdzīgi kā vēsta uzraksts pašā novada centrā, tad mums jāveido mūsu ciemats (novads) skaists un mājīgs. Tā ir nepārtraukta attīstība!
Ķekavas novadā ir īpaša bagātība – caur to plūst mūsu likteņupe Daugava. Jāatzīst, ka man īpaša vieta ir Nāves sala. Tajā var sajust kā mūsu strēlnieki ir bijuši gatavi atdot visdārgāko savas tautas labā. Īpašs prieks, ka pēdējos gados vairāki aktīvisti šo ir vietu padarījuši vēl sakoptāku un pieejamāku. Te varu atklāt, ka man īpaši interesē vēsture – man zināmi vairāki interesanti fakti, kas saistīti arī ar mūsu novadu. Nez vai daudzi zina, ka pirms Otrā Pasaules kara pēc noteikta saraksta kursēja arī kuģītis Rīga – Ķekava. No vēstures mēs mācāmies – to labi atcerēties, jo jākliedē ir mīts, ka Ķekava ir saistīta tikai ar putnkopību. Tas ir bijis – un ir – tikai mazs vēstures posms. Ķekava un tās apkārtne jau gadu simtiem ir iesaistīta visu lielo notikumu, karu un pārmaiņu virpulī gan no zviedru laikiem līdz Napoleona laikiem, tāpat Pirmā un Otrā Pasaules kara laikā līdz pat mūsdienām. Stāstot un skaidrojot arī šo, mēs varam piesaistīt ceļotājus un vienlaikus veicināt dažādas uzņēmēju iniciatīvas.
Esmu lepns, ka esmu latvietis. Lai kur es dotos ārpus Latvijas, atgriežoties mājās, vienmēr jūtos drošāk un mierīgāk, novērtējot arī to, ka varu runāt savā skaistajā valodā. Nenoliedzami, pasaule šobrīd ir pārmaiņu priekšā – drīzāk jau esam šo pārmaiņu virpulī. Tāpēc ir īpaši svarīgi neļauties straumei līdzi plūst, bet saglabāt savu pārliecību, ticību, kultūru, valodu, savas dzimtas saknes, tradīcijas. Bieži vien mums patīk salīdzināt atsevišķas lietas ar citām valstīm. No savas pieredzes varu teikt – ir labi no citiem mācīties, bet mācīties vajag arī no citu kļūdām. Protams, mēs nevaram šeit Baltijā – Latvijā, Ķekavā – dzīvot kā uz vientuļas salas. Tomēr mēs varam un mums vajag iestāties par savas zemes, sava novada, savas ģimenes interesēm. Arī savā novadā varam kopt un saglabāt savas tautas kultūru un tradīcijas. Mūsu novads ir arī plaši zināms ar vairākiem deju kolektīviem, koriem, mūzikas skolu, tāpat arī sporta komandām, sportistiem. Pats jau vairāk nekā 15 gadus esmu darbojies Ķekavas Jaunajā Miltu teātrī – esmu bijis aktieris vairākās izrādēs, spēlējis gan nopietnas, gan jautras lomas. Ārpus teātra esmu aizrāvies ar piedalīšanos kino – kā masu skatu vai otrā plāna aktieris. Mani var pamanīt kādā kadrā vairākās latviešu filmās, tostarp “Dvēseļu putenī”, “Rīgas Sargos”, “Janvāris”, vācu seriālā “Sisi” un citos kino darbos.
Ikdienas darba gaitas aizved uz galvaspilsētu, tāpēc pacietīgi gaidu, kad tiks pabeigts vēl atlikušais veloceļa posms, kas savienos Rīgu ar Ķekavas novadu. Lai gan neesmu ļoti aktīvs velobraucējs (ikdienā braucu gan ar auto, gan ar sabiedrisko transportu, bet vasarā arī ar motociklu), tomēr esmu izbaudījis arī braucienus ar velosipēdu no Ķekavas uz darbu Rīgā, kad vēl nebija pat ieceres šādu velocelinu attīstīt. Nenoliedzami, mikromobilitātes infrastruktūra (gājēju, velosipēdistu) – ne tikai uz Rīgu, bet arī novada iekšienē – ir īpaši svarīga, lai novads attīstītos, lai iedzīvotāji justos droši un pieņemti.
Brīvajā laikā kā jau kārtīgam latvietim patīk doties uz saviem laukiem. Ar ģimeni pavadu laiku savā lauku mājā, darbu gan tur netrūkst, bet vienlaikus patīk arī vērot dzīvniekus, kas brīvi staigā, dažkārt arī pa pagalmu. Ir no pagalma netālu redzēts arī latviešu “Oskaru” ieguvušās filmas lielākais “radinieks” lūsis.
Par sevi varu teikt, ka esmu tendēts sasniegt rezultātu, neapstājos pie sasniegtā un nebaidos no izaicinājumiem. Esmu autotransporta jomas speciālists. Savā darba pieredzē esmu vairākus gadus strādājis gan privātajā sektorā, gan šobrīd – valsts pārvaldē. No savas pieredzes varu atzīt, ka atšķirības starp valsts pārvaldi un privāto sektoru saistītas arī ar to, ka demokrātiskā sabiedrībā ir svarīgi uzklausīt visu iesaistīto viedokļus. Esmu pārliecināts, ka valsts pārvaldei ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, kā palīdzēt iedzīvotājiem, kā nākt tiem pretī, jo valstij prioritārais mērķis ir to iedzīvotāju labklājība, veselība un drošība.
